Lai arī nav tāda viena konkrēta pārtikas produkta vai diētas, kas tieši spētu pasargāt Tevi no saslimšanas ar krūts vēzi, uzturzinātnes pētniecība ir ieguldījusi daudz resursu, pētot likumsakarības starp uzturvielu sastāvdaļām, patēriņa tendencēm un krūts vēža attīstību. Viens no sarežģījumiem uzturzinātnes pētījumos, meklējot uzturvielu tiešo ietekmi uz ķermeni, ir dažādās cilvēku reakcijās, kuru pamatā ir ģenētiskās un metaboliskās variācijas, kā arī dzīvesveida faktori. Grūtības rodas ne tikai analizējot to, kāda ir individuālā reakcija uz pārtikas sastāvdaļām, piemēram, ogļhidrātiem, taukiem, olbaltumvielām, vitamīniem un minerālvielām, bet arī spējā atdalīt viena faktora ietekmi kompleksajā sakarību ķēdē starp uzturvielām un fizioloģiskajiem procesiem. Pašlaik vienīgie zinātniski apstiprinātie ar uzturu saistītie krūts vēža riska faktori ir aptaukošanās un alkohola lietošana (2). Tomēr tas nenozīmē, ka tiekšanās pēc līdzsvarota un veselīga uztura, kas sastāv no kvalitatīviem un vitamīniem bagātiem augļiem un dārzeņiem, balastvielu saturošiem pārtikas produktiem un nepiesātinātiem taukiem, nebūtu būtiski. Vēzis attīstās virknē šūnu procesu, no kuriem ļoti lielu daļu var ietekmēt mūsu izvēlētā diēta. Pētnieki ir izskaitļojuši, ka aptuveni vienu trešdaļu no krūts vēža gadījumiem varētu būt ietekmējusi cilvēka diēta (7).
Kopumā šobrīd jau pastāv vairāki ar diētu saistīti ieteikumi, kurus būtu vērts ieviest savā dzīvē, lai mazinātu savu saslimšanas risku un palīdzētu aizsargāt sevi no krūts vēža attīstības. Tālāk iepazīsimies ar šiem zinātniski pamatotajiem ieteikumiem.
Ēd daudz augļu un dārzeņu
Veselības nostiprināšana, uzturā lietojot augļus un dārzeņus, zinātnē un sabiedrībā ir jau plaši pazīstama. Pētījumi liecina, ka augļu un dārzeņu ēšana patiešām var samazināt krūts vēža risku. Pasaules Veselības Organizācija iesaka ikdienā patērēt 400–574 gramus (apmēram 4 vidēja izmēra āboli) dažādu svaigu dārzeņu un augļu, kas veido būtisku vēža profilakses diētas sastāvdaļu (3). Augļi un dārzeņi satur augstvērtīgas barības šķiedrvielas, tiem ir zems enerģijas blīvums un piemīt daudz fitoķīmisko vielu, vitamīnu un minerālvielu.
Augļi un dārzeņi stiprina veselību, veicina pretiekaisuma iedarbību un estrogēna sintēzi, kas palīdz samazināt krūts vēža risku (6). Ēdot zaļos lapu dārzeņus Tu saņem tik nepieciešamo B vitamīnu, savukārt lietojot uzturā apelsīnus un sarkanos augļus iegūsti veselīgā karotinoīda devu. Ieradums regulāri un bagātīgi ēst augļus un dārzeņus var palīdzēt nostiprināt Tavu veselību un atvairīt saslimšanas. Aizsargāt sevi no dažādām slimībām, tajā skaitā krūts vēža, var būt pavisam vienkārši – vien apzināti iekļauj augļus un dārzeņus katrā savā ēdienreizē.
Ierobežo pārstrādātas gaļas produktu un sarkanās gaļas patēriņu
Paaugstināts krūts vēža risks ir saistīts ar sarkanās gaļas (liellopu gaļas, cūkgaļas un jēra gaļas) kā arī tādu gaļas izstrādājumu kā desas, šķiņķa un bekona lietošanu uzturā. Šī sakarība tika apstiprināta Starptautiskajā Vēža izpētes aģentūrā, kas šos pārtikas produktus marķēja kā iespējamos kancerogēnus (1). Lai gan gaļas lietošanai uzturā piemīt uzturvērtība, tomēr pastāv viedoklis, ka vēzi veicinošā gaļas iedarbība saistīta ar dzīvnieku pakļaušanu augšanu regulējošām sistēmām un hormoniem. Ir novērots, ka mūsdienās pārmērīga gaļas daudzuma iekļaušana diētā var paaugstināt estrogēna hormona līmeni, kas, savukārt, palielina estrogēnu pozitīva krūts vēža attīstības iespējamību.
Papildus tam mūsdienu pētījumos tiek analizēta gaļas pagatavošanas metožu ietekme uz krūts vēža risku. Kad gaļa tiek vārīta vai cepta augstā temperatūrā, veidojas toksīni, ko sauc par heterocikliskajiem amīniem, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz Tavu veselību. Lai arī pierādījumi vēl nav galēji un šobrīd noris neskaitāmi pētījumi, tomēr esošo aizdomu ēnā par pārstrādātas gaļas negatīvo ietekmi tiek rosināts lielākam cilvēku skaitam ierobežot savu ikdienas gaļas patēriņu, kā arī atteikties no kūpinājumiem un pārstrādātiem gaļas produktiem.
Ierobežo piesātināto un transtauku uzņemšanu
Zinātnisko pētījumu rezultāti par sakarībām starp tauku uzņemšanu uzturā un krūts vēža risku joprojām nav pārliecinoši. Tauki viennozīmīgi ir svarīga uztura sastāvdaļa, tomēr ir jāatšķir dažādi tauku veidi un ar tiem saistītie riski. Ir četri tauku pamatveidi: piesātinātie un transtauki (“sliktie” tauki); mononepiesātinātie un polinepiesātinātie tauki (“labie” tauki, mērenā daudzumā) (5). Transtaukskābes, kas sastopamas, piemēram, lielākajā daļā augu eļļu (kukurūzas, sojas pupiņu un saulespuķu), ir saistītas ar palielinātu krūts vēža risku. Transtauki sastāda lielu daļu no pārstrādāta ēdiena, tai skaitā čipsu, cepumu, kūku, tādēļ ar to patēriņu jābūt ļoti uzmanīgiem. Ieteicamais tauku veids ir polinepiesātinātie tauki, piemēram, omega-3 taukskābes, kas atrodami treknās zivīs, riekstos un sēklās, kā arī spinātos.
Lai arī nav pilnīgas skaidrības par uzturā uzņemto tauku un krūts vēža saistību, tomēr ir zināms, ka pastāv korelācija starp salimšanas risku un ikdienā patērēto tauku daudzumu. Vienā no lielākajiem ar uzturu saistītajiem pētījumiem, kas pazīstams kā Sieviešu veselības aizsardzības iniciatīvas pētījums, tika konstatēts, ka 2 reizes lielāks krūts vēža risks saistīts ar augstu tauku patēriņu (ja > 40% no enerģētiskās vērtības sastāda tauki). Šāds augsts patēriņš novērojams gadījumos, kad uzturā tiek daudz lietota pārstrādāta gaļa, margarīns, sviests un citi dzīvnieku tauku saturoši produkti. Augsta tauku saturoša diēta, kura iekļauj produktus ar pārlieku augstu kaloriju daudzumu (bagāti ar piesātinātiem taukiem), var izraisīt aptaukošanos, kas vēl lielākā mērā palielina sievietes risku saslimt ar krūts vēzi.
Uzturzinātne joprojām ir jauna zinātne, un ir nepieciešami vēl daudzi pētījumi, lai pilnībā izprastu, cik lielā mērā mūsu diēta var novērst krūts vēža attīstību. Tomēr jau tagad Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi ir skaidri – krūts vēža profilakses diētas pamatā ir svaigi augļi un dārzeņi, pilngraudi, polinepiesātinātie tauki un rieksti (4). Uztura dienasgrāmata varētu būt pirmais solis ceļā uz apzinātāku pieeju veselīgam uzturam. Dietologs vai uztura speciālists varētu palīdzēt Tev izstrādāt veselīga uztura ieteikumus un palīdzēt atbildēt uz visiem ar uzturu saistītiem jautājumiem, lai vari savām un savas ģimenes maltītēm pievērsties apzinātāk. Konsultācija ar uztura speciālistu nodrošina tieši Tev pielāgotus padomus sabalansētam uzturam un ēšanas paradumiem, kas papildu daudziem citiem pozitīviem ieguvumiem var palīdzēt samazināt krūts vēža attīstības iespējamību. Uzzini vairāk, lasot par alkohola un liekā svara ietekmes riskiem uz krūts vēža attīstību.
Atsauces:
- Anon, 2020. Intake of Various Food Groups and Risk of Breast Cancer: A Systematic Review and Dose-Response Meta-Analysis of Prospective Studies. Advances in nutrition (Bethesda, Md.), pp. Advances in nutrition (Bethesda, Md.), 2020–12-03.
- De Cicco, Paola, et al., 2019. Nutrition and Breast Cancer: A Literature Review on Prevention, Treatment, and Recurrence. Nutrients, 11(7), p.1514.
- Temple, N.J., Wilson, T. & Bray, G.A., 2017. Nutrition Guide for Physicians and Related Healthcare Professionals 2nd ed. 2017., Cham: Springer International Publishing: Imprint: Humana.
- Key, Timothy J, et al., 2003. Nutrition and breast cancer. Breast (Edinburgh), 12(6), pp.412–416.
- Chajès, Véronique & Romieu, Isabelle, 2013. Nutrition and breast cancer. Maturitas, 77(1), pp.7–11.
- Thomson, C.A., 2012. Diet and Breast Cancer. Nutrition in clinical practice, 27(5), pp.636–650.
- Brennan, Sarah F, et al., 2010. Dietary patterns and breast cancer risk: A systematic review and meta-analysis. The American journal of clinical nutrition, 91(5), pp.1294–1302.