Kā noteikt sev nepieciešamo krūšu profilaktisko pārbaudi?

Vai tikko saņēmi uzaicinājuma vēstuli uz mamogrāfijas izmeklējumu no Nacionālā Veselības dienesta (NVD) un nesaproti, kā rīkoties? Varbūt krūšu veselība Tev vienmēr ir bijis satraucošs temats, jo īsti nezini, ko vaicāt savam ārstam? Neuztraucies! Medicīniskā terminoloģija patiesi mēdz būt visnotaļ sarežģīta, bet no tās nekādā ziņā nav jābaidās. Lasi tālāk, lai uzzinātu, kāda ir atšķirība starp mamogrāfiju un ultrasonogrāfiju, kā arī uzzini, no kāda vecuma Tev būtu jādodas uz pirmo krūšu skrīningu.

Mamogrāfija (MG)

Mamogrāfija ir viena no visizplatītākajām un efektīvākajām krūšu izmeklēšanas metodēm, ar kuras palīdzību jau agrīnā fāzē var atklāt ne vien krūts vēzi, bet arī citas krūts veselības problēmas. Izmantojot zemas intensitātes rentgenstarojumu, kombinētais divu dimensiju (2D) un padziļinātais trīs dimensiju (3D) mamogrāfijas izmeklējums spēj diagnosticēt dažādas izmaiņas krūšu dziedzeros – cistas, labdabīgos un ļaundabīgos audzējus. Par dažādiem audzēju veidiem vairāk vari uzzināt šeit.

Mamogrāfijas laikā krūts tiek izmeklēta ar rentgena stariem. Izmeklējums notiek stāvus, viena krūts tiek novietota uz rentgenplates, lai ar rentgena stariem to varētu izmeklēt dažādos leņķos. Pēc tam tieši tāpat tiek izmeklēta arī otra krūts. Uzņemot rentgena attēlu, krūts uz brīdi tiek viegli saspiesta. Krūts saspiešana jutīgākām sievietēm var radīt īslaicīgas nepatīkamas sajūtas, tomēr tās parasti ātri pāriet. Mamogrāfija nav sāpīga procedūra, tāpēc par sāpēm nekavējoties būtu jāinformē speciāli apmācīts radiologa asistents, kurš veic šo procedūru. Rentgena attēla uzņemšana ilgst aptuveni 2 minūtes katrai krūtij, bet viss process aizņems apmēram 20 minūtes.

Mamogrāfija nav kaitīga procedūra, jo izmantoto starojumu deva ir pavisam neliela. Līdzīgi citiem rentgenstarojumu izmeklējumiem, to nav iesakāms veikt grūtniecības periodā.

Kam veic mamogrāfijas izmeklējumu?

Profilaktiskos nolūkos, pirmo mamogrāfiju ir vēlams veikt vecumā posmā no 40 līdz 50 un atkārtot reizi divos gados. Savukārt visām sievietēm paaugstināta riska vecuma grupā (no 50 līdz 69 gadiem) valsts reizi divos gados apmaksā mamogrāfijas izmeklējumu. Ja esi saņēmusi Nacionāla veselības dienesta (NVD) nosūtīto uzaicinājuma vēstuli par mamogrāfijas izmeklējumu, rūpīgi to izlasi un noteikti izmanto iespēju veikt valsts apmaksātu pārbaudi. Šeit meklē sev tuvāko ārstniecības iestādi, kur veikt valsts apmaksāto mamogrāfijas izmeklējumu gan Rīgā, gan Latvijas reģionos. Jaunām sievietēm (līdz 40.g) mamogrāfija tāpat kā magnētiskās rezonanses izmeklējumi parasti tiek veikti diagnozes precizēšanai gadijumā, ja tiek atrasta kāda patoloģija. Ja Tev pirmās vai otrās pakāpes asinsradiniekiem ir bijušas saslimšanas ar vēzi vai veicot ģenētisko testu tiek atklātas gēnu mutācijas, kas palielina tavu risku pret vēža saslimšanu, ir rekomendēts reizi gadā veikt mamogrāfijas profilaktisku skrīningu.

Krūšu ultrasonogrāfija (USG)

Krūts dziedzeru ultrasonogrāfija (USG) ir nekaitīgs un nesāpīgs virspusējo audu izmeklēšanas veids. Ultrasonogrāfija ir vizuālās diagnostikas izmeklējums, kas ir informatīvs un ātri veicams. Ar tā palīdzību tiek iegūts krūts mīksto audu attēls. USG nav primārais krūts vēža diagonostikas rīks, bet visbiežāk tiek izmantots izmeklējumos jaunām sievietēm, grūtniecības laikā, sievietēm bērna barošanas laikā ar krūti un sievietēm ar mazām krūtīm. Šis izmeklējums bieži tiek veikts arī kā papildu izmeklējums mamogrāfijas datiem, lai iegūtu precīzāku rezultātus, vai krūtīs nav parādījušies kādi veidojumi.
Izmeklējums notiek guļus pozīcijā, iepriekš pilnībā atbrīvojot krūtis no drēbēm. Uz ādas tiek uzklāta speciāla želeja, kas palīdz pārvadīt ultraskaņas viļņus. Tad ar zondi, kas atgādina datora peli, tiek izmeklētas abas krūtis, kā arī paduses. Attēls uzreiz ir redzams uz datora ekrāna.
Nav konstatēta USG negatīva iektekme uz cilvēka organismu. Izmantotā starojuma intensitāte ir ļoti zema, tāpēc izmeklējumu uzskata par pilnīgi drošu.

Kam veic ultrasonogrāfijas izmeklējumu?

USG kā izmeklēšanas metode ir piemērota jaunām sievietēm līdz 40 gadu vecumam, jo jaunu sieviešu krūtis pārsvarā veido samērā blīvi dziedzeraudi, kas piesedz gan labos, gan sliktos veidojumus un praktiski nav atdalāmi mammogrāfijas izmeklējumā. Tā kā šajā procedūrā rentgena staru vietā tiek izmantoti skaņas viļņi to ir iespējams veikt arī grūtniecības laikā. Papildus USG metode ļauj atšķirt audzēju no piena dziedzera cistām, tādejādi sniedzot detalizētu informāciju, kas palīdz diagnozes noteikšanā. Ultrasonogrāfija ir lēta diagnostikas metode, kas ļauj to viegli atkārtot un atklāt aizdomīgus veidojumus jau sākotnējā stadijā. USG parasti tiek veikta pēc mamogrāfijas, tāpēc konsultējies ar savu ārstu, ja domā ka ultrasonogrāfija būtu ērtākā izmeklēšanas metode Tev.

Krūts magnētiskā rezonanse (MR)

Krūts magnētiskā rezonanse ir viena no precīzākajām un informatīvākajām diagnostiskā metode, kas izmanto radioviļņu un magnētiskā lauka palīdzību, lai iegūtu orgānu šķērsgriezuma attēlus trīs plaknēs. MR tiek izmantots gadījumos, kad nav bijis pietiekami ar mamogrāfijas un ultrasonogrāfijas rezultātiem, bet ir paaugstināts vēža veidošanās risks, kā arī vairākās krūts vēža ārstēšanas stadijās. Gadījumos, kad tiek diagnosticēts krūts vēzis, magnētiskā rezonanse palīdz noteikt audzēju patieso skaitu, izmēru, kā arī ļauj izvērtētu ķīmijterapijas efektivitāti. Krūts magnētiskā rezonanse tiek veikta tikai pēc speciālista kā onkologa, ķirurga vai ginekologa norīkojuma. Otra liela pacientu grupa, kam nepieciešams veikt MR krūtīm ir sievietes, kurām ir ģenētiski konstatēts BRCA1 vai BRCA2 gēns, kas nozīmē, ka vēzis varētu tikt “pārmantots” – šādā gadījumā arī jaunām sievietēm būtu labi profilaktiskos nolūkos veikt izmeklējumu.

Magnētiskā rezonanse ir nesāpīgs un nekaitīgs izmeklējums, bet tas nav veicams cilvēkiem ar kardiostimulatoriem, neirostimulatoriem, kohleāriem implantiem, sirds vārstuļu protēzēm, kā arī pacientiem kuriem ir klaustrofobija.

Dzīves laikā krūšu izmērs, forma un jūtīgums mainās līdz ar dažādiem procesiem un izmaiņām Tavā organismā, piemēram, menstruālo ciklu, grūtniecību un vecumu, tāpēc tās ir jāpārbauda regulāri! Dzīves laikā krūtīs var notikt arī labdabīga rakstura izmaiņas, kam nav nepieciešama akūta ārstēšana, taču tikai ārsts var profesionāli noteikt vai šīs izmaiņas ir kaitīgas Tavai veselībai. Tāpēc gan regulāras krūšu pārbaudes pie specializētā ārsta, gan pašpārbaudes mājās ir ļoti svarīgas Tavai labsajūtai un veselībai. Lai pašpārbaudes būtu veikt ērtāk, izmanto mūsu pašpārbaudes dienasgrāmatu. Tikai iepazīstot un rūpējoties par savu ķermeni, Tu varēsi laikus noteikt nelabvēlīgās pārmaiņas un konsultēties pie ārsta, lai tās diagnosticētu un novērstu nepatīkamas sekas.

Tev nepieciešamās profilaktiskās pārbaudes ir atkarīgas ne vien no Tava vecuma un iepriekš veikto veselības izmeklējumu vēstures, bet arī riska faktoriem, kam esi pakļauta. Lai noskaidrotu savus personīgos riska faktorus, kas nosaka tieši Tavu krūts vēža attīstības risku, aizpildi īsu bezmaksas testu.