Svarīgi ir atcerēties, ka no no šīs diagnozes nevajag baidīties un vēl jo vairāk padoties tās priekšā. Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku ārstēšanas rezultātu, saslimšana laikus ir jāārstē. Audzēja plašā izplatība nozīmē arī aktīvu tās pētniecību, kas pacientiem savukārt nodrošina arvien jaunas un modernākas ārstēšanas un diagnostikas metodes. Uzzini vairāk par krūts vēzi un ar to saistajiem profilaktiskajiem pasākumiem, lai būtu gatava tā apkarošanai šodien un nākotnē.
Profilakse jeb kā sekot līdzi savu krūšu veselībai
Lai laikus diagnosticētu krūts vēzi un nodrošinātu tā veiksmīgu ārstēšanu, ir nepieciešams pievērst īpašu vērību šīs saslimšanas profilaktiskai novērošanai. Ieguvumi no vērīgas attieksmes un profilaktiskām pārbaudēm ir neapšaubāmi – regulāras krūšu pārbaudes sievietēm vecumā no 40 līdz 74 gadiem samazina mirstību no krūts vēža par 40%.3
Zemāk uzzināsi vairāk par visefektīvākajiem profilakses pasākumiem, kuri neprasa lielu piepūli vai finanses.
Regulāras ginekologa vizītes – tai skaitā krūšu izmeklējums
Nosacījumi: Katrai sievietei kopš pubertitātes iestāšanās ginekologs būtu jāapmeklē reizi gadā arī bez redzamām sūdzībām. Šīs vizītes laikā ginekologam jāveic arī krūšu izmeklējums. Ja ginekologs to ir piemirsis – atgādini!
Biežums: Vienu reizi gadā, ja nav sūdzību vai aizdomīgu novērojumu.
Regulāri krūšu pašizmeklējumi
Nosacījumi: Krūšu izmeklējumi dažādās pozīcijās katrai sievietei kopš pubertātes iestāšanās jāveic mājās pašai katru mēnesi starp ginekologa vizītēm, lai laikus diagnosticētu jebkādas izmaiņas krūšu apvidū.
Biežums: Vienu reizi mēnesī!
Noderīgs rīks pašizmeklējumiem ir “Skrinings.lv” krūšu pašizmeklējumu dienasgrāmata.
Dzīvesveida uzlabojumi
Nosacījumi: Lai mazinātu savas iespējas saskarties ar krūts vēzi, ir svarīgi zināt savus personīgos riska faktorus un strādāt pie šo faktoru izskaušanas un dzīvesveida maiņas. “Skrinings.lv” izstrādātais riska faktoru tests ir balstīts uz vairāk kā 150 zinātniskām publikācijām un pētījumiem, lai palīdzētu katrai sievietei noteikt savus personīgos krūts vēža attīstības riska faktorus.
Biežums: Vienu reizi gadā iesakām testu atkārtot, lai pārbaudītu sava riska faktora izmaiņas.
Valsts apmaksāts krūts vēža skrīnings
Nosacījumi: Visas Latvijas iedzīvotājas virs 50 gadu vecuma ir aicinātas reizi 2 gados veikt profilaktisku krūts vēža skrīningu ar mamogrāfijas metodi. Šo izmeklējumu var veikt ar Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli (tā nozaudēšanas vai nesaņemšanas gadījumā vērsies pie sava ģimenes ārsta). Vairāk uzzini e-veselības lapā.
Biežums: Vienu reizi divos gados.
Uzaicinājumu ik gadu saņem sievietes, kurām tajā gadā paliek 50, 52, 54, 56, 60, 62, 64, 66, 68 gadi.
Ģenētiskie izmeklējumi
Nosacījumi: Sievietēm, kuru pirmās pakāpes radiniekiem diagnosticēts krūts vēzis vai ģimenes slimības vēsturē zināmi vairāki saslimšanas gadījumi, ar ginekologa, onkologa, vai ārsta ģenētiķa nosūtījumu iespējams veikt profilaktisku ģenētisko izmeklējumu.
Biežums: Vienu reizi dzīvē.
Gadījumā, ja izmeklējumā uzrādās ģenētiskas izmaiņas, testu iespējams nepieciešams veikt arī kādam no radiniekiem.
Diagnoze jeb ko nozīmē izmeklējuma rezultāti
Ja veiksi laicīgu profilaksi, tad iespēja sastapties ar krūts veidojuma diagnozi ir gana liela šīs saslimšanas plašās izplatības dēļ, tomēr atceries, ka zināt ātrāk noteikti ir labāk nekā slimību atklāt novēloti. Ne vienmēr izmeklējumos uzrādītais veidojums krūšu apvidū automātiski nozīmē krūts vēzi. Zemāk apkopoti izplatītākie krūšu rajona veidojumi un to specifika.
Neinvazīvie veidojumi
DCIS (angļ val. Ductal Carcinoma In Situ*)
Audzējs, kura šūnas ir atrodamas piena dziedzeru kanālos, bet nav izplatījušās uz citiem audiem. Šīs lokalizācijas dēļ, audzēja šūnas nenonāk līdz asinsvadiem un limfvadiem, caur kuriem ļaundabīgie audzēji parasti izplatās. Šis audzējs var rasties jebkurā vecumā, bet biežāk tas ir sastopams pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas. Piena vadu karcinoma nav invazīva, tomēr tās parādīšanās palielina risku tam, ka vēlāk attīstīsies agresīvāks veidojums.
LCIS ( angļ. val. Lobular Carcinoma In Situ*)
Neinvazīvs veidojums krūšu audos, kas parasti neizplatās ārpus sākotnejās atrašanās vietas, bet līdzīgi piena vada karcinomai, tas norāda uz lielāku iespējamību invazīvā krūts vēža attīstībai. Šo veidojumu atšķir no citiem tas, ka to ir grūti diagnosticēt un bieži vien tas neuzrāda nekādus simptomus. Tieši tādēļ ir svarīgi veikt regulāras krūts veselības pārbaudes, lai vari laikus novērot izmaiņas krūts audos un pasargāt sevi.
Medicīniskā iejaukšanās neinvazīviem veidojumiem:
Neinvazīvo veidojumu gadījumā galvenais mērķis ir novērst iespējamu invazīva veidojuma rašanos, novērojot šī veidojuma attīstību.
Ja krūtīs ir atradne, kas liek domāt par neinvazīvā veidojuma iespejamību, tad būtu jāveic trīs soļu pārbaude:
- Vizīte pie ārsta, kuras laikā ārsts noskaidros Tavus riska faktorus un simptomus, un izmeklēs krūtis.
- Abu krūšu mamogrāfijas izmeklējums, lai izvērtētu izmaiņas audos.
- Krūts audu biopsija, kuras laikā tiek ņemts audu paraugs, kuru nosūta uz izmeklējumu, ar mērķi noskaidrot, vai veidojuma šūnas ir ļaundabīgas un vai tas ir invazīvs.
Invazīvie veidojumi
Invazīvā vadu karcinoma (angļu val. Invasive Ductal Carcinoma)
Visbiežāk sastopamais krūts vēža paveids. Tas rodas piena izvadkanālu šūnās un izplatās uz blakusesošiem taukaudiem. No tiem tas var nokļūt asinsvados un limfvados, radot metastāzes.
Invazīvā daiviņu karcinoma (angļu val. Invasive Lobular Carcinoma)
Audzējs, kas, veidojas krūšu daiviņās un ieaug blakusesošajos krūts audos. Tas var veidot vairākus perēkļus vienā krūtī vai abās krūtīs vienlaicīgi. Šis audzējs ir samērā grūti diagnosticējams, tādēļ to parasti konstatē, kad tas jau ir sasniedzis lielākus izmērus.
Medicīniskā iejaukšanās invazīviem veidojumiem:
Ja mamogrāfijas laikā, pēc ārsta vizītes vai veicot pašizmeklējumus Tev tika konstatēta atradne, kas norāda uz invazīvu krūts audzēju, ārsts Tevi nosūtīs uz vairākiem izmeklējumiem:
- apskate un asins analīzes;
- abpusējā mamogrāfija;
- biopsija, kura tiks nosūtīta patologam, slēdziena iegūšanai;
- audzēja receptoru statusa noteikšana;
- iespējams būs nepieciešama ģenētiķa konsultācija, vai papildus vizuālie izmeklējumi.
Krūts vēža ārstēšana iekļauj dažādas ķirurģiskās operācijas, kā arī staru un ķīmijterapiju, kura tiks individuāli piemērota katram pacientam.4
*in situ (latīņu val.) - audzējs, kas ir norobežots sakotnējā rašanās vietā un neizplatās uz citiem audiem.
Receptoru statuss jeb kas jāzina, lai diagnoze būtu precīza un ārstēšana efektīva
Lai noteiktu piemērotāko krūts vēža ārstēšanu, svarīgi ir vairāki faktori: audzēja stadija, paveids un receptoru statuss. Katram veidojumam šis receptoru statuss var būt citāds, tāpēc tā noteikšana ir īpaši svarīga un jāveic vienmēr.
Gan veselajos krūts audos, gan audzēju šūnās ir atrodami hormonu receptori – estrogēna jeb ER un/vai progesterona jeb PgR receptori. Pirms ārstēšanas nozīmēšanas ārstiem nepieciešams noteikt, vai audzēja šūnās šie receptori ir atrodami lielā daudzumā, jo tādā gadījumā audzējs tiek saukts par hormonu receptoru – ER un/vai PgR pozitīvu. Tam ir liela nozīme ārstēšanā, jo hormonu receptoru pozitīvie audzēji labi padodās ārstēšanai ar preparātiem, kas samazina hormonu daudzumu.
Līdzīgi hormonu receptoriem krūts audzējam var būt palielināts augšanas faktora HER2 receptoru skaits. Šādā gadijumā audzējs ir saucams par HER2 pozitīvu. Šī audzēja šūnas attīstās un dalās daudz ātrāk un ietekmē ārstēšanas veidu un prognozes.
1 WHO data and Statistics
2 Breast Cancer, Five-Year Relative Survival by Stage, Women (Aged 15-99 Years), Former Anglia Cancer Network
3 Seely JM, Alhassan T. Screening for breast cancer in 2018 what should we be doing today?. Curr Oncol. 2018;25(Suppl 1):S115-S124.
4 Klīniskās vadlīnijas „Krūts vēža (C50, D05) diagnostika, stadijas noteikšana, ārstēšana un novērošana”