Liela daļa sieviešu savas dzīves laikā personīgi saskaras ar grūtniecību, dzemdībām un barošanu ar krūti. Tā kā ģimenes plānošana un izvēle pašai zīdīt mazuli ir katras sievietes individuāls lēmums, ir svarīgi, lai Tu zinātu, kā šie faktori var ietekmēt arī Tavu krūšu veselību.
Grūtniecība un dzemdības – kā riski atšķiras dažādos vecumos?
Iestājoties grūtniecībai, samazinās hormona, saukta par estrogēnu, ietekme uz krūšu audiem, jo tiek izjaukts ierastais menstruālais cikls. Tas dod krūšu audiem nelielu “atelpu” no šī hormona nepārtrauktās ietekmes, ko tie izjūt jau kopš Tavas pubertātes iestāšanās brīža. Īpaši liela ietekme šim faktoram ir uz hormonu receptoru pozitīvajiem vēžiem, par kuriem vari izlasīt šeit.
Jo vairāk dzemdību sievietes ķermenis ir pieredzējis, jo ilgāki ir bijuši tā sauktie estrogēna “atelpas” brīži. Līdz ar to samazinās arī šīs sievietes krūts vēža attīstības risks. Savukārt neizdevušās grūtniecības, it īpaši otrajā un trešajā trimestrī pārtrauktās, ne vien nes emocionālo pārdzīvojumu, bet arī palielina krūts vēža risku – krūtīs sākas ar grūtniecību saistītās pārmaiņas un krūšu veselībai tik svarīgā nobriešana, kas diemžēl apraujas. Uzreiz satraukties nav nepieciešams, tomēr to ir svarīgi zināt, lai vari savai veselībai pievērst pastiprinātu uzmanību ilgtermiņā.
Vairāki pētījumi norāda, ka sievietes, kurām pirmā grūtniecība un dzemdības bijušas pēc 35 gadu vecuma, ir pakļautas lielākam krūts vēža riskam nekā tās, kurām pirmā grūtniecība un dzemdības bijušas agrāk. Kaut arī pastāv vairākas teorijas par to, kā pirmo dzemdību vecums ietekmē krūts vēža risku, liela daļa pētnieku to skaidro ar krūšu audu šūnu briedumu. Tiek uzskatīts, ka sievietēm, kuras jau izgājušas cauri dzemdību procesam, šūnas vairs nedalās tik strauji kā sievietēm, kuras grūtniecību un dzemdības vēl nav pašas pieredzējušas.1 Tātad pirmo dzemdību vecumam ir paliekoša un pozitīva ietekme uz Tavu krūšu veselību.
Savukārt ar novēlotu pirmo grūtniecību saistāms lielāks krūts vēža risks. Grūtniecībai iestājoties pēc 35 gadu vecuma, pastāv lielāka iespēja, ka, krūšu audu straujās dalīšanas dēļ, ir vairāk šūnu, kurās jau sākušas attīstīties ar lielāku krūts vēža risku saistītās mutācijas. 2
Barošanas ar krūti pozitīvais efekts
No pētījumiem zināms, ka barošana ar krūti, it īpaši gadu vai ilgāk, samazina sievietes risku saslimt ar krūts vēzi. Kādēļ?
- Laikā, kamēr krūts audos tiek producēts piens, pastāv mazāka iespēja, ka šajos pašos audos esošajās šūnās varētu attīstīties kādas ar krūts vēzi saistītas mutācijas vai izmaiņas.
- Kamēr sieviete baro savu bērnu ar krūti, tiek aizkavēta ierastā menstruālā cikla norise, kas samazina estrogēna radīto ietekmi uz krūšu audiem. 3
Grūtniecības un pēc dzemdību periodam, kurā notiek bērna barošana ar krūti, raksturīgā iezīme ir sievietes lielākas rūpes par savu veselību un veselīgāku dzīvesveidu. Arī šis faktors pozitīvi ietekmē Tavas iespējas samazināt krūts vēža risku. Lai precīzāk izprastu, kā šie un citi faktori ietekmē Tavu personīgo krūts vēža risku, aizpildi īsu bezmaksas testu skrinings.lv lapā.
1. Breast Cancer Foundation New Zealand, Lower Your Risk of breast cancer,
2. Chakravarthi BV, Varambally S. Targeting the link between late pregnancy and breast cancer. Elife. 2013;2:e01926. Published 2013 Dec 31. doi:10.7554/eLife.01926
3. González-Jiménez E, García PA, Aguilar MJ, Padilla CA, Álvarez J. Breastfeeding and the prevention of breast cancer: a retrospective review of clinical histories. J Clin Nurs. 2014;23(17-18):2397-2403. doi:10.1111/jocn.12368