Kas ir krūšu blīvums?
Krūts blīvums ir samērā jauns jēdziens, ar kuru cilvēki visbiežāk saskaras, veicot mamogrāfijas izmeklējumu. Krūts blīvumu nav iespējams noteikt pašam un tādi fakori kā krūts izmērs, ārējais izskats vai sajūtas pieskaroties neko nenozīmē šajā kontekstā. Krūtis sastāv no piena dziedzeriem, piena kanāliem un saistaudiem (blīvie krūšu audi) un taukaudiem (zema blīvuma audi). Ja lielāko krūts daļu veido saistaudi un blīvie krūts audi, nevis taukaudi, tad uzskatāms, ka sievietes krūtis ir blīvas.
Arī krūts blīvumu ir iespējams iedalīt sīkāk – zema un augsta blīvuma kategorijās, kuras radiologs nosaka, izvērtējot rentgenstaru attēlus pēc mamogrāfijas izmeklējuma. Augsts krūts blīvums nav nekas neparasts. Tas tiek konstatēts aptuveni 50-60% sieviešu vecumā no 40 līdz 49 gadiem (1). Novērots, ka krūšu blīvuma izmaiņas bieži saistāmas ar ķermeņa pārmaiņām menopauzes laikā, ko vienlaikus ietekmē hormonu līmeņa svārstības, ķermeņa masas indeksa (ĶMI) un dzīvesveida izmaiņas. Precīzi dati par tieši šo vecuma grupu pieejami arī tāpēc, ka mūsdienu zinātniskie pētījumi par šo tēmu joprojām pārsvarā tiek mērķēti uz vidēja un vecāka gadagājuma sievietēm, kuras ir visplašākā mērķa grupa mamogrāfijas izmeklējumiem.
Vizuāli blīvie krūts audi mamogrāfijas rentgena attēlā izskatās gaiši pelēki vai balti. Zemāk redzamā rentgena attēlā ir vērojams plašs krūšu blīvuma diapazons, kur (A) uzņēmumā izteikti dominē taukaudi, bet (D) ir attēlota ārkārtīgi blīva krūts.
Krūšu blīvuma saistība ar krūts vēzi
Ir jāņem vērā divas būtiskas sakarības, kas saista krūšu blīvumu ar krūts vēzi:
- Krūšu blīvums ir viens no nozīmīgākajiem krūts vēža riska faktoriem.
- Augsts krūšu blīvums samazina mamogrāfijas izmeklējuma jūtīgumu, būtiski apgrūtinot audzēju un citu krūts fizioloģisko izmaiņu noteikšanu.
Lielākā daļa sieviešu joprojām pārsvarā nezina savu krūšu blīvuma pakāpi un tādejādi arī neapzinās ar to saistīto paaugstināto krūts vēža risku. Nesen veikta pētījuma rezultāti apstiprināja, ka tikai 36% sieviešu bija informētas par savu krūšu blīvumu un tikai mazākā daļa no viņām apzinājās šī nelabvēlīgā riska faktora nozīmi uz viņu veselību (3). Kaut arī vēl aizvien tiek turpināti pētījumi par šīs sakarības cēloņiem, pašreizējie dati rāda, ka sievietēm ar 75% vai lielāku krūšu blīvumu ir no 4 līdz 6 reizēm lielāka iespēja saslimt ar krūts vēzi nekā sievietēm ar zemāku krūšu blīvumu (2). Tāpat sievietēm, kuru mammām un vecmammām bijušas blīvas krūtis, bieži šī īpašība būs pārmantota, tādejādi arī nododot attiecīgo krūts vēža risku nākamajām paaudzēm. Lai arī nav konkrēta vecuma, no kura būtu jāsāk interesēties par savu krūšu blīvumu, tomēr šīs zināšanas jebkurā vecumā Tev var palīdzēt precīzāk noteikt savu riska kategoriju. Tālāk atliks vien sekot līdzi krūšu blīvuma izmaiņām ilgtermiņā, jo krūts blīvums ir fiziska īpašība, kas ir pakļauta izmaiņām visa mūža garumā. Tieši tāpēc ir svarīgi katrā dzīves posmā apzinīgi veikt regulāras pārbaudes un sekot līdzi pārmaiņām.
Vēl svarīgi ir apzināties, ka blīvas krūtis var apgrūtināt patoloģisku izmaiņu atrašanu mamogrāfijas laikā. Šīs zināšanas Tev un ārstam palīdzēs noteikt precīzāko krūšu audzēju izmeklējuma metodi. Sevišķi aktuāli tas būs vecāka gadagājuma sievietēm, kuras ir pakļautas lielākam riskam saslimt ar krūts vēzi, tomēr arī jaunākām sievietēm ar citiem paaugstinātiem riska faktoriem tas būs tikpat nozīmīgi. Nacionālā Veselības Dienesta (NVD) programmas ietvaros jebkurai sievietei ir ieteikts veikt pirmo mamogrāfijas izmeklējumu 40 gadu vecumā un atkārtoti veikt regulāru skrīningu ik pēc 2 gadiem, bet sākot no 50 gadu vecuma valsts apmaksā šo izmeklējumu.
Ir pierādījies, ka krūšu blīvums ir atkarīgs gan no vecuma, gan svara. Piemēram, vēl vienai iedzīvotāju grupai – tievām un jaunām sievietēm – ir lielāka varbūtība noteikt blīvas krūtis. To ir svarīgi apzināties gadījumos, ja jaunākai sievietei nepieciešama padziļināta pārbaude ar aizdomām par krūts vēzi vai citu veidojumu. Šādos gadījumos mamogrāfijas vietā varētu būt nepieciešamas citas alternatīvas, piemēram, ultrasonogrāfijas vai MRI izmeklējums. Gadījumā, ja esi šajā kategorijā un esi ieinteresēta saņemt individuālas rekomendācijas, konsultējies ar savu ginekologu vai ģimenes ārstu par Tev piemērotāko krūšu izmeklēšanas metodi.
Uzzinot, ka Tavu krūšu blīvums pārsniedz vidējo vai ir pat paaugstināts, turpmāk būtu jāpievērš lielāka uzmanība krūts vēža attīstības riska mazināšanai un kontrolēšanai. Tas ietver ne tikai vispārīgus ieteikumus par veselīga dzīvesveida uzturēšanu, regulāras fiziskas aktivitātes un veselīgu diētu, bet arī regulārus veselības izmeklējumus. Uzzinot to, ka Tavi krūšu audi ir blīvi, būtu ieteicams sākt ar konsultāciju pie sava ģimenes ārsta. Lai uzzinātu vairāk uzzinātu par tematiem, kas ir saistīti ar dažādām izmeklēšanas un ārstniecības metodēm, kā arī par ģimenes veselības vēstures un ģenētiskās testēšanas nozīmi uz Tavu veselību, lasi šeit.
- Ahern, Thomas P, et al., 2017. Family history of breast cancer, breast density, and breast cancer risk in a U.S. breast cancer screening population. Cancer epidemiology, biomarkers & prevention, 26(6), pp.938–944.
- Anon, 2020. What do women know about breast density? A public screening program perspective (Published April 3, 2020). Obesity, fitness, & wellness week, p.798.
- Yaghjyan, Lusine, et al., 2015. Mammographic breast density and breast cancer risk: interactions of percent density, absolute dense, and non-dense areas with breast cancer risk factors. Breast cancer research and treatment, 150(1), pp.181–189.
- Centers for Disease Control and Prevention. 2021. What Does It Mean To Have Dense Breasts?. [online]
Attēls:
https://www.cancer.gov/types/breast/breast-changes/dense-breasts