Dzemdes kakla vēzis ir viena no tām slimībām, kuru lielā mērā iespējams novērst – ja vien zinām savus riska faktorus, apzināmies profilakses iespējas un rīkojamies savlaicīgi. Tāpēc šajā bloga ierakstā dalāmies ar ieskatu līdz šim ievāktajos datos no dzemdes kakla vēža riska izzināšanas testa – lai izgaismotu sieviešu zināšanas, paradumus un veselības izvēles, kā arī iedrošinātu sievietes, kuras vēl nav piedalījušās, izmantot šo iespēju uzzināt vairāk par savu veselību un iespējām sevi pasargāt.
Par testu
2025. gada janvārī skrinings.lv komanda sadarbībā ar Longenesis, MSD Latvija un veselības aprūpes speciālistiem atklāja jaunu dzemdes kakla vēža riska izzināšanas testu. Šis tests ir izstrādāts kā praktisks un personalizēts rīks, lai palīdzētu sievietēm labāk izprast savu veselību un sniegtu skaidrus ieteikumus par profilakses iespējām.
Dzemdes kakla vēža riska izzināšanas testa mērķi:
- Palīdzēt sievietēm uzzināt, kā dzīvesveids, uzvedība un iepriekšējā veselības vēsture ietekmē viņu dzemdes kakla vēža risku.
- Nodrošināt sievietēm personalizētu ieskatu ar dzemdes kakla vēža riska faktoriem.
- Atgādināt par regulāra skrīninga un vakcinācijas nozīmi, sniedzot personalizētus skaidrojumus un praktiskus ieteikumus pēc testa aizpildīšanas.
- Atbalstīt pētniekus un veselības aprūpes speciālistus, sniedzot datus par sabiedrības zināšanām, attieksmi un uzvedību saistībā ar dzemdes kakla vēža profilaksi – informāciju, kas ir būtiska tālākai sabiedrības izglītošanai un preventīvās veselības politikas veidošanai.
Testa saturs veidots, ņemot vērā gan aktuālākos pētījumus, gan praktiskās atziņas no ginekologiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar pacientēm un redz galvenos izaicinājumus profilakses jomā. Tā pamatā ir pilnīga personalizācija — katra sieviete pēc testa saņem tieši savām atbildēm pielāgotu informāciju. Tests ir pieejams tiešsaistē, bez maksas, saprotamā un skaidrā valodā, nodrošinot ērtu piekļuvi jebkurā laikā ikvienai sievietei Latvijā.
Rezultāti
Detalizētus testa rezultātus varat apskatīt zemāk. Rezultātu pārpublicēšana vai izmantošana ir jāsaskaņo ar skrinings.lv komandu, rakstot uz info@longenesis.com.
Pilns datu apkopojums un analīze tiks publicēta zinātniskā pētījumā pēc datu vākšanas noslēguma 2025. gada septembrī.
Vispārējs raksturojums
Kopš testa publicēšanas 2025. gada 29. janvārī testu jau ir aizpildījušas 1635 sievietes no visas Latvijas.
Vidējais vecums – 34 gadi (jaunākā dalībniece – 18, vecākā – 88).
Attēls 1 "Dalībnieču vecuma sadalījums"
Visvairāk testu aizpildījušas sievietes no Rīgas – 48.4% (792). Kopā pārstāvēti vairāk nekā 70 novadi tostarp Liepāja 4.0% (65), Jelgava 2.9% (48), Jūrmala 2.9% (48), Daugavpils 2.5% (41) un Ogre 2.5% (40), tas apliecina plašu interesi visā Latvijā.
Lai labāk izprastu sabiedrības veselības informētību, testā tika iekļauts jautājums: “Kur Tu visbiežāk iegūsti informāciju par veselību un profilakses iespējām?” Uz šo jautājumu atbildēja visas 1635 sievietes, un, tā kā bija iespējams atzīmēt vairākas atbildes, kopā tika iesniegta 2241 atbilde.
Populārākie informācijas avoti:
- No ginekologa vai ģimenes ārsta – 30.8% (997)
- Meklēju informāciju internetā – 27.2% (882)
- No sociālajiem tīkliem – 17.5% (566)
- No draugiem un ģimenes – 12.0% (390)
- No žurnāliem un televīzijas – 7.8% (254)
- Cits – 4.7% (152)
Attēls 2 "'Kur Tu visbiežāk iegūsti informāciju par veselību un profilakses iespējām?”
Šie rezultāti liecina, ka, neskatoties uz digitālās informācijas pieejamību, veselības aprūpes speciālisti joprojām ieņem ļoti svarīgu lomu sabiedrības veselības izglītošanā.
Seksuālā aktivitāte un ģimenes plānošana
No 1625 sievietēm, kas aizpildīja šo sadaļu:
- 96% (1567) no sievietēm ir uzsākušas seksuālas attiecības, 4% (58) vēl nav.
- 61% (958) no seksuāli aktīvajām sievietēm ir bijušas dzemdības.
- 40% (646) seksuāli aktīvo sieviešu šobrīd neplāno ģimenes pieaugumu, 39% (627) plāno ģimenes pieaugumu nākotnē, bet 20.5% (328) sievietes vēl nav izlēmušas.
Atgādinām: Seksuālā aktivitāte ir nozīmīgs dzemdes kakla vēža riska faktors, jo cilvēka papilomas vīruss (CPV) tiek pārnests seksuālo kontaktu laikā, tai skaitā arī priekšspēles/glāstīšanas vai orālā seksa laikā. Līdz pat 80% cilvēku dzīves laikā inficējas ar CPV, un tas ir galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis, atbildot par apmēram 99% no visiem dzemdes kakla vēža gadījumiem (1).
Veselības stāvoklis un dzīvesstils
Jautājumus šajā sadaļā aizpildīja 1625 sievietes.
- Savā dzīves laikā ar kādu seksuāli transmisīvu slimību saskārušās 14% (215) sievietes.
- 25% (408) sievietes šobrīd smēķē tajā skaitā elektroniskās cigaretes, 27% (431) sievietes ir atmetušas smēķēšanu, bet 48% (786) nekad nav smēķējušas.
- No smēķētājām – vairākums (55%, 225) smēķē 5–15 reizes dienā.
Attēls 3 "Vai Tu smēķē?"
Atgādinām: Smēķēšana ir nozīmīgs dzemdes kakla vēža riska faktors. Pētījumi liecina, ka sievietēm, kuras smēķē, ir aptuveni divas reizes lielāka iespēja saslimt ar dzemdes kakla vēzi nekā nesmēķētājām (2). Tabakā esošās kaitīgās ķīmiskās vielas var bojāt dzemdes kakla šūnas un vājināt imūnreakciju pret CPV infekcijām, kas ir galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis.
Ginekologu vismaz reizi gadā apmeklē 50% (804), bet 5% (83) – nekad nav apmeklējušas ginekologu. Šie dati norāda, ka joprojām ir sievietes, kuras retāk apmeklē ārstu vai arī vispār neizmanto ginekoloģiskos pakalpojumus.
Attēls 4 "Cik bieži Tu apmeklē ginekologu?"
Lai samazinātu dzemdes kakla vēža risku, ir svarīgi regulāri apmeklēt ginekologu un veikt ginekoloģiskās pārbaudes. Sievietēm ieteicams veikt ginekoloģisko izmeklēšanu reizi gadā vai vismaz reizi divos gados, dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem jāveic reizi 3 gados (3). Regulāras pārbaudes un atgādinājumi par profilaktiskām aktivitātēm ir būtiski, lai savlaicīgi konstatētu jebkādas novirzes no normas un ļautu laikus iejaukties, ievērojami samazinot dzemdes kakla vēža un citu slimību attīstības risku.
Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV)
Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā novērst dzemdes kakla vēzi, neskatoties uz to, no 1625 sievietēm, kas aizpildīja šo sadaļu, tikai 21.0% (341 sieviete) ir vakcinētas pret CPV. Lielākā daļa sieviešu 72.73% (248) vakcināciju veikušas pēc 2010. gada, kad Latvijā tika uzsākta valsts apmaksāta nepilngadīgu meiteņu vakcinācija pret CPV.
No sievietēm, kas nav vakcinētas (n=1284), kā galvenie nevakcinēšanās iemesli norādīti:
Trūkst informācijas – 20% (428)
Ārsts nerekomendēja – 18% (393)
Nav paredzēta vecuma grupai – 18% (384)
Man ir tikai viens partneris – 17% (369)
Attēls 5: “Lūdzu atzīmē, kādēļ neesi vakcinējusies pret cilvēka papilomas vīrusu” Jautājumā iespējams atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kopā saņemtas 2187 atbildes.
Pozitīvi ir tas, ka 82.4% (1058) no nevakcinētajām sievietēm būtu gatavas vakcinēties, ja vakcīna būtu valsts apmaksāta, tas ir skaidrs signāls sabiedrības veselības politikas veidotājiem par nepieciešamību padarīt šo iespēju pieejamāku.
Svarīgi zināt: Vakcinācija joprojām ir efektīva arī pieaugušām sievietēm. Tā spēj pasargāt pret vairākiem CPV tipiem, tostarp tiem, kas visbiežāk izraisa priekšvēža izmaiņas un dzemdes kakla vēzi.
Vienlaikus testa rezultāti atklāj arī būtisku problēmu – sabiedrībā joprojām trūkst zināšanu par CPV vakcināciju pieaugušajiem. Daudzas sievietes norādīja, ka vakcīna "nav paredzēta viņu vecuma grupai" (17.6% jeb 384), vai arī, ka tā "nav nepieciešama, jo ir tikai viens seksuālais partneris" (16.9% jeb 369). Šie priekšstati liecina par izplatītiem mītiem un pārpratumiem.
Šajā kontekstā ārsta loma ir īpaši nozīmīga. Ārsta ieteikums vai tā trūkums bija viens no biežāk minētajiem vakcinācijas šķēršļiem – 18.0% (393 sievietes) atzīmēja, ka ārsts vakcīnu nav ieteicis. Tas vēlreiz apstiprina, cik būtiski ir, lai veselības aprūpes speciālisti ne tikai informētu, bet arī aktīvi iesaistītos vakcinācijas motivēšanā, skaidrojot tās nozīmi arī pieaugušā vecumā.
Skrīnings
Valsts apmaksāts dzemdes kakla vēža skrīnings ir pieejams sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem, reizi trijos gados, taču testā piedalījušos sieviešu atbildes rāda, ka šī iespēja netiek pilnībā izmantota:
- 68% (1104) ir saņēmušas uzaicinājumu uz skrīningu, bet tikai 57.5% (935) sievietes pēdējo 3 gadu laikā ir veikušas dzemdes kakla vēža skrīningu. Šie rezultāti uzsver skrīninga pieejamības un izskaidrošanas nozīmi – daudzām sievietēm trūkst motivācijas to izmantot.
- 12.3% (200) sievietes atzīmējušas, ka viņām skrīningā konstatētas izmaiņas, kuru dēļ noteikta regulāra uzraudzība.
Atgādinām: Tā kā slimības simptomi nav pamanāmi vai jūtami, tos var atklāt tikai ginekoloģiskās apskates laikā, paņemot šūnas no dzemdes kakla un tās izmeklējot. Tieši laicīgi atklājot izmaiņas, tās var efektīvi izārstēt. Ja esi saņēmusi uzaicinājumu, noteikti izmanto šo iespēju!
Attēls 6 "Vai Tu kādreiz esi saņēmusi Nacionālā veselības dienesta uzaicinājumu uz dzemdes kakla vēža skrīningu?”
Secinājumi
- Vakcinācijas aptvere ir zema, bet vēlme vakcinēties – augsta.
- Skrīnings tiek izmantots nepietiekami, lai gan pieejams un apmaksāts.
- Sabiedrības informēšana un ārstu iesaiste ir atslēga labākiem rezultātiem.
Testa rezultāti apliecina – daudzas sievietes vēlas rīkoties atbildīgi un uzzināt vairāk par savu veselību, sievietes ir gatavas vakcinēties, izmantot skrīningu un meklēt informāciju, ja tā tiek skaidri un saprotami sniegta. Vienlaikus redzam, ka pastāv gan praktiski šķēršļi (piemēram, informācijas vai valsts atbalsta trūkums), gan mīti, kas kavē profilaktiskus pasākumus.
Īpaši būtiski ir uzsvērt, ka sievietes augstu vērtē un uzticas ārstu ieteikumam, tāpēc ārstu un veselības aprūpes speciālistu informētība, pārliecība un spēja skaidrot vakcinācijas nozīmi ir izšķiroša – tikai ar profesionāļu atbalstu iespējams mazināt sabiedrībā izplatītos mītus un pasargāt sievietes no novēršamām saslimšanām, tostarp dzemdes kakla vēža.
Priecājamies, ka atbildīgi izvērtē lēmumus par savu veselību!
Vēlamies pateikt sirsnīgu paldies visām 1635 sievietēm, kuras jau ir piedalījušās šajā testā un devušas savu ieguldījumu sabiedrības veselības veicināšanā! Jūsu atbildes ir būtiskas – tās palīdz gan citām sievietēm, gan veselības aprūpes speciālistiem veidot saprotamāku, efektīvāku un pieejamāku profilakses vidi Latvijā.
Ja vēl neesi paspējusi aizpildīt dzemdes kakla vēža riska izzināšanas testu, aicinām to izdarīt šeit – tas aizņems tikai dažas minūtes, bet var sniegt svarīgu ieskatu par Tavu veselību un palīdzēt pieņemt gudrākus lēmumus nākotnē.
Veselība sākas ar zināšanām un rīcību. Kopā mēs varam samazināt dzemdes kakla vēža izplatību Latvijā!
Atsauces:
1. https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv
2. Malevolti MC, Lugo A, Scala M, Gallus S, Gorini G, Lachi A, Carreras G. Dose-risk relationships between cigarette smoking and cervical cancer: a systematic review and meta-analysis. Eur J Cancer Prev. 2023 Mar 1;32(2):171-183. doi:10.1097/CEJ.0000000000000773. Epub 2022 Nov 10. PMID: 36440802.
3. https://www.spkc.gov.lv/lv/veza-skrinings