Uz sarunu tikās divas ārstes, kas specializējas ginekoloģijā un dzemdniecībā – Elizabeti Pumpuri intervēja Skrinings.lv vēstnese Laura Lūse.
Šodienas sarunas ir veltīta hormonu saistītiem procesiem, tai skaitā mēnešreizes, menopauze, barošana ar krūti, kas var ietekmēt krūts vēža attīstības risku. Daudziem var rasties jautājums, kā gan tāds faktors, kā pirmās mēnežreizes vai menopauzes iestāšanās vecums var ietekmēt šo risku? Ir svarīgi uzsvērt, ka pie krūts vēža hormonālajiem riska faktoriem ierasti tiek minēta hormonālā kontracepcija un tās ietekme, bet tas nav vienīgais riska faktors, kam sieviete ir pakļauta. Viņas ķermenis iziet cauri daudzām hormonālajām izmaiņām - no pirmajām mēnešreizēm līdz menopauzes sākumam, pa vidu iekļaujot vēl kontracepciju, dzemdības un bērna barošanu ar krūti.
L: Ir vērts uzsākt šo sarunu ar atziņu – jo garāks ir sievietes menstruālais cikls, jo ilgāk viņa ir pakļauta hormonālam fluktuācijām. Kā tieši agrīnu mēnešreižu vai vēlīnas menopauzes faktori ietekmē risku saslimt ar krūts vēzi?
E: Krūts vēža lielākais riska faktors ir sievietes dzimums, jo sievietēm krūts vēzis ir apmēram simts reizes biežāk nekā vīriešiem. Tas skaidrojams ar sieviešu dzimuma unikalitāti – mēs esam pakļautas stiprām hormonu estrogēnu un progestronu svārstībām. Šīs svārstības var radīt un ietekmēt hormonu atkarīgus audzējus, kā, piemēram, krūts vēzi. Pastāv termins estrogena ekspozīcija, kas apraksta sakarību – jo vairāk sieviete saņem estrogēnu, jo lielāks viņai ir risks. Diemžēl, mēs nevaram sevišķi ietekmēt savu vecumu, sākoties pirmajām mēnešreižēm, bet, zinot to, ka tas uzskatāms par riska faktoru, mēs varam pievērst sev lielāku uzmanību. Jūtīgums pret hormonālajām svārstībām var izpausties kā sāpēs krūtīs, kas ir normālā parādība sievietēm pirms mēnešreizēm vai ovulācijas laikā. Lielākoties šīs sāpes nav saistītas ar palielinātu krūts vēža risku, bet, ja sieviete ir pamanījusi neierastas izmaiņas krūts audos, ir noteikti jāvēršas pie ārsta. Šīs sāpes krūtīs rodas no straujas hormonu koncentrācijas maiņas mēnesreižu laikā, kas ir pilnīgi normāli. Vēl ir vērts nodefinēt, kas skaitās agrīns mēnešreižu sākšanās vecums. Pašreiz tas ir noteikts, kā vecums zem 12 gadiem, bet kopumā pasaulē ir novērojama tendence, ka mēnešreizes meitenēm sākas arī ātrāk – jau no 11 gadiem. Savukārt vecums, kad skaitās vēlīni iestājusies menopauzi ir 55 gadi pēc pašreizējiem standartiem. Vidējais vecums populācijā menopauzes sākumam ir apmēram 50 gadi. Tas arī ir vecums, pie kura pieaug krūts vēža saslimtības risks un sievietes Latvijā oficiāli saņem ielūgumus uz mamogrāfijas izmeklējumiem un citām krūšu pārbaudēm. Šādi faktori bieži mēdz būt iedzimti ģimenes vēsturē, ja mātei ir velīna menopauze vai agrīnas mēnešreizes, tad bieži tā ir arī meitai.
L: Visdrīzāk arī jāpiemin, ka agrīna mēnešreižu sākšanās vai velīna menopauze ir tikai viens no riska faktoriem krūts vēža saslimšanai. Ja mēs riska faktorus pielīdzinam puzlei, tad tas būtu tikai viens gabaliņš, kas ietekmē slimības attīstību. Sievietēm, kurām ir agrīni sākušās mēnešreizes vai novērota velīna menopauze, nevajadzētu būt lielam uztraukumam, bet drīzāk jāpieiet šai informācijai ar zināmu piesardzību. Šie noteikti būtu svarīgi faktori, ko pieminēt, ejot pie ģimenes ārsta vai ginekologa.
L: Vēl vēlējos parunāt par hormonu fobiju. Sievietes brīžiem neuzticas, un pat ir novērojamas bailes no mākslīgo hormonu lietošanas, kas var ietekmēt krūts vēža audzēja attīstību. Vai praksē ar pacientēm, Tu esi saskārusies ar aizspriedumiem pret hormonāliem preparātiem?
E: Protams, ginekologa darbs caurvij sievetes dzīvī kopš dzimšanas līdz pat menopauzei un ilgāk. Pie manis vēršās daudz un dažādas sievietes, un pirmais brīdis, kad tiek apsvērta hormonu terapijas uzsākšana ir vai nu menstruālā cikla traucējumu dēļ vai arī vēlme pasargāt sevi no nevēlamas grūtniecības. Statistika Latvijā, salīdzinot ar ārzemēm, liecina, ka sievietes ļoti bieži nevēlas lietot hormonālo kontracepciju. Atbildot uz jautājumu, kādēļ tas tā ir, visbiežāk sievietes tomēr nepiemin bailes no krūts vēža. Visbiežāk tās ir bailes no svara pieauguma vai olnīcu funkcija izsīkšanas. Kontekstā ar krūts vēzi šīs bailes nav bieži sastopamas. Es savās konsultācijās vados pēc Anglijā izstrādātās UKMEC (UK Medical Eligibility Criteria for Contraceptive Use) skalas un attiecīgi skatos un iepazīstu katru pacienti, lai precīzi izvērtētu dažādos riskus, ne tikai vēžu, bet arī trombu riskus. Šādi mēs izvēlamies piemērotāko hormonālo preparātu ikvienai sievietei. Vēl viena lieta, ko ir vērts uzsvērt ir tas, ka hormonālā kontracepcija bieži arī pazemina atsevišķus riskus, tai skaitā olnīcu vēža risks mazinās par apmēram 50%, kuņģa-zarnu trakta vēža risks samazinās, dzemdes iekšējā slāņa jeb endomitrija vēža risks arī samazinās. Attiecībā uz krūts vēzi, ir relatīvs risks 1,24, kas skaitās neliels, bet tomēr tā nav cēloņa sakarība, kas ir pierādīta šobrīd. Jāpiemin arī, ka tas relatīvais risks 1,24 izlīdzinās desmit gadu laikā. Otrs aspekts, runājot par hormonu terapiju, skar menopauzes laiku. Hormonālai terapijai menopauzes laikā risks ir mazliet lielāks, bet līdzīgi kā iepriekš tika minēts, šis risks izlīdzinās, pārtraucot lietot preparātus. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka daudz lielāks vēža riska faktors ir pieaugošais vecums, kam esam pakļauti mēs visi.
L: Vēl vajadzētu piebilst, ka pēc 35 gadiem pie riska faktoriem ir pievienojies ne tikai vecums, bet lielāka ģenētiskā nosliece uz krūts vēzi. Iespējams šajos nelaimīgajos vai pat traģiskajos gadījumos saslēdzās tie riska faktori, ko mēs nespējam izmainīt. Jo ilgāk mēs dzīvojam, jo vairāk mēs pakļaujam sevi dažādām kaitīgām lietām, iekļaujot mūsdienu neveselīgo dzīvesveidu. Kā ginekologi mēs hormonālo kontracepciju izrakstām sievietēm, kuras ir veselas un ar zemiem kopējiem riska faktoriem. Tas ir ārsta pienākums izvērtēt šos faktorus un dot ieteikumus ņemot vērā katra pacienta profilu.
L: Vai lietojot hormonālās tabletes ilgtermiņā ir nepieciešamas arī pauzes, ja nav nekādu sūdzību?
E: Par nepieciešamību pēc pauzes hormonālo tablešu lietošanā pastāv daudz spekulāciju. Es teiktu, ja sieviete nevēlas uzsākt grūtniecību un lieto šo hormonālo kontracepciju, kā pretapaugļošanās metodi, viņa var to ilgstoši lietot. Protams, atsevišķi ārsti iesaka pēc astoņiem vai desmit gadiem ieturēt sešu mēnešu pauzi, bet tas pēc būtības neko nemaina. Hormonālo tablešu metode ir atgriezeniska, kas nozīmē, ka, pārstājot dzert šīs tabletes, Tava hormonālā ass saprot, ka vairs no ārpuses nav šo hormonu ietekmes un spēj izstrādāt ierastos hormonus pati. Šis jautājums bieži tiek uzdots, jo ilgstošu hormonālo tablešu lietošanu ir saistīta ar neauglību vai to, ka sievietei nevar būt berni. Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka, ja sieviete lieto hormonālo kontracepciju desmit gadus un vairāk, tad visticamāk viņas vecums, sasniedzot 35 gadus, spēlēs lielāku lomu iespējā ieņemt bērnu. Hormonālo preparātu lietošanas ilgumam šeit nebūs izsķīroša nozīme. Ar vecumu olnīcu rezerves samazinās, kas būtiski ietekmē sievietes reproduktīvās iespējas. Nav nekur teikts, ka ir jāietur konkrēta pauze no hormonālajām tabletēm. Es vienkārši ieteiktu apsvērt domu no tabletēm pāriet uz kādu mini spirāli, kurai ir mazāka ikdienas ietekme. Tomēr katrai sievietei noteikti ir jāizvēlas, kas ir piemērotākais līdzeklis viņas dzīvesveidam, un ginekologa pienākums ir sniegt informāciju par iespējamajām izvēlēm.
L: Nākamais posms sievietes reproduktīvajā dzīvē ir grūtniecības plānošana un barošana ar krūti. Kā tieši grūtniecība un krūts barošana ir saistīta ar krūts vēža saslimšanas risku?
E: Paliekot stāvoklī un barojot bērniņu ar krūti, sievietes ķermenī iestājas hormonālā atelpa. Līdz ar to šie daži gadi tiek noņemti no ierastās estrogēna ietekmes. Vēl saistībā ar krūts barošanu pozitīvs faktors ir tas, ka krūts pilda savu noteikto funkciju, jo šīs šūnas ir arī tam parēdzētas, lai tajās veidotos piens un tiktu barots bērniņš. Līdz ar to grūtniecība un krūts barošana, kas ir notikusi līdz 33-35 gadu vecumam pasargā no krūts vēža. Savukārt, pēc 35 gadu vecuma esot stāvoklī un barojot ar krūti, pieaug risks, ka vairosies šūnas, kurās jau ir notikušas izmaiņas, veidojot ļaundabīgus audzējus. Kopumā, grūtniecības un barošanas ilgums ir sasitīts ar samazinātu krūts vēža saslimšanas risku.
J: Noslēdzot šo sarunu, kas būtu tas, ko Tu vēlētos nodot ikvienai sievietei saistībā ar hormonālo ciklu, mēnešreizēm un krūts vēzi?
E: Ļoti daudz sieviešu baidās izmaiņu gadījumā vērsties pie ārsta vai meklēt palīdzību, kas rada tiešu pretstatu iespējai agrīni diagnosticēt un veiksmīgi ārstēt krūts vēži. Mēs esam stipru sieviešu tauta, tāpēc mums ir jāvelta laiks savai veselībai, it īpaši reproduktīvajai veselībai. Veselībai ir vienmēr jāpaliek pirmajā vietā, un ir jāatrod laiks, lai kā minimums atsauktos uz ielūguma vēstulēm doties uz krūts vēža skriningu, bet ideālā gadījumā veiktu pašpārbaudes katru mēnesi mājās. Es ieteiktu gadījumos, ja esi novērojusi kādas izmaiņas, nebaidies, netērē laiku un dodies pie kāda speciālista, kam Tu uzticies. Bez bailēm veicot visas nepieciešamās pārbaudes, uzlabosies dzīves kvalitāte, kas ļaus ikvienai sievietei būt laimīgai un izbaudīt dzīvi.
Pilnu sarunu video formātā iespējams noklausīties Skrinings.lv Facebook lapā. Tur uzzināsi par avārijas kontracepcijas ietekmi uz sievietes ķermeni, kā arī dzirdēsi sīkāk par rakstā iekļautajiem jautājumiem.