Ar ģimenes ārsti-rezidenti Līvu Maču un ārsti-ginekoloģi Karlīnu Elksni sarunājas Skrinings.lv vēstnese un ārste-rezidente ginekoloģijā un dzemdniecībā Laura Lūse.
Laura: Kurš būtu pirmais ārsts, pie kura sieviete vienmēr varētu vērsties ar jautājumiem un sūdzībām par krūšu veselību?
Līva: Šis ir diskutabls jautājums. Tas ir atkarīgs no tā, kurš ārsts ir pieejamāks un ar kuru pacientam ir tuvākas attiecības. Latvijas reģionos, piemēram, bieži vien ārsts-ginekologs nav tik viegli pieejams, attiecīgi nāksies vien vērsties pie ģimenes ārsta. Es sievietei ieteiktu sākumā vērsties pie ginekologa un tad pie ģimenes ārsta, bet gadījumā, ja konkrētais speciālists nav pieejams dotajā brīdī, ir jāapsver doma doties pie cita. Mēs strādājam vienā komandā ar visiem sievietes veselību saistītiem speciālistiem, tādēļ krūšu veselība un profilakse ir kopīgs jautājums, ko mēģinām risināt sadarbībā ar pacientiem un citiem ārstiem. Tomēr vēlos uzsvērt, ka noteikti nevajadzētu kautrēties vērsties arī pie ģimenes ārsta par krūts veselības jautājumiem. Pat, ja šis ģimenes ārsts nevēlas uzņemties šo atbildību, viņš spēs norādīt, pie kura speciālista varat vērsties un iedos nosūtījumu uz konkrēto izmeklējumu.
Īsumā jāsaka, ka par krūts veselības jautājumiem ir iespējams vērsties gan pie ģimenes ārsta, gan ginekologa, gan arī mamaloga. Šeit būtu vērtīgi noprecizēt, ka mamalogs ir ārsts-ķirurgs, kurš specializējas ķiruģiskajā arstēšanā onkoloģisko saslimšanu gadījumos. Mamologs gan nav pirmais speciālists, pie kura vērsties, jo parasti pie tā sūta pacientus, kuriem jau ir noteikta krūts vēža diagnoze vai ir novērotas noteiktas aizdomas par to. Virzīt pa šiem diagnostikas ceļiem un nodot tālākus norīkojumus uz vajadzīgajām pārbaudēm un izmeklējumiem kā krūšu sonogrāfija vai magnētiskā rezonanse var visi no iepriekš minētajiem speciālistiem – gan ginekologs, gan ģimenes ārsts.
Laura: Kam būtu jāuzsāk saruna par krūšu slimības profilaksi? Vai tam būtu jābūt ārstam, kas primāri sāk sarunu par krūšu veselību – sūdzībām vai pēdējām izmeklējumu reizēm? Vai tomēr tas būtu jādara pacientam pašam?
Karlīna: Tas noteikti ir atkarīgs no situācijas. Ja sieviete atnāk un saka, ka nekādu sūdzību nav un šī ir kārtējā profilaktiskā pārbaude viņai, tad vizīte iet daudz ātrāk, un mums ir daudz vairāk laika runāt par profilaksi. Es parasti uzsāku šo sarunu ar jautājumu par ģimenes anamnēzi, proti, noskaidroju vai sievietei ģimenē ir bijušas kādas krūts saslimšanas. Ja ģimenes slimības vēsturē ir vēzis, it īpaši pirmās pakāpes radinieki ar krūts vēzi, tad es nosūtu uz pārbaudījumu uz Pārmantotā vēža institūtu. Tomēr jāatzīst, ka parasti sievietes uz vizītēm tomēr nāk ar sūdzībām. Ņemot vērā ierobežoto laiku konsultācijai, reti šādās vizītēs sanāk iedziļināties visos krūts profilakses jautājumos.
Mums noteikti ir jāstrādā daudz vairāk pie profilaktiskās izglītošanas, lai pēc tam būtu mazāk saslimšanas gadījumu, bet tā ne vienmēr ir realitāte. Es tiešām aicinātu visas pacientes nekautrēties un uzsākt šo sarunu pašām. Manuprāt, ikvienam ir pienākums pret savu veselību. Mēs vairs neesam pasīvajā Padomju laika domāšanā, kurā ārsts ir iecelts Dieva vietā, tādejādi piešķirot viņam arī visu atbildību. Šobrīd atbildību pret savu veselību nes pats pacients. Tā ir mūsdienīga nostāja. Līdz ar to es aicinu lasīt izglītojošus materiālus, skatīties pieejamos resursus internetā un, protams, ir jāpiemin Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veidotie izdevumi par krūšu veselību kā brīnisķīgu avotu zināšanu papildināšai. Pēc tam, ja rodas jautājumi, tos noteikti var un vajag uzdot speciālistam.
Laura: Un cik bieži ir nepieciešams runāt par krūšu profilaksi ar savu ārstu?
Karlīna: Es tiektu, ka reizi gadā ikgadējā ginekologa apemklējuma laikā noteikti būtu noderīgi izrunāt ar ārstu par profilaksi. Es parasti pati uzdodu jautājumu, lai nosakaidtoru, vai sieviete veic regulāras krūšu pašizmeklēšanas pārbaudes. Šis jautājumus palīdz saprast, vai viņa zina, kā pareizi veikt pāšizmeklēšanos, kas organiski noved pie citiem ar pārbaudēm saistītiem jautājumiem.
Es drīzāk ietiektu sievietei “pārnodrošināties” un biežāk apmeklēt speciālistu. Arī tad, ja sūdzības ir pavisam nelielas, nevis nogaidīt līdz ir izveidojušās pavisam nopietnas sūdzības – tā saucamās “sarkanā karoga sūdzības”. Tādēļ ir ļoti svarīgi veikt krūšu pašizmeklēšanu reizi mēnesī mājās, jo doma jau ir nevis vienu mēnesi atrast lielu veidojumu, bet secīgi katru mēnesi veikt pārbaudi atbilstošā cikla dienā, kas ļauj noteikt izmaiņas kas nav bijušas iepriekšējā mēnesī. Jebkura pazīme, ko sieviete saprot, ka pirms mēneša vēl nebija, sniedz signālu vajadzībai pieteikties vizītei pie speciālista un bez stresa pārliecināties par to nozīmi.
Ja sieviete ir pēc 40 gadu vecuma un ir atnākusi ar sūdzībām, kuras iespējams es arī nespēju sataustīt, es uzskatu, ka ir lietderīgi uzreiz nosūtīt uz krūšu mamogrāfiju vai sonogrāfiju. Mamogrāfija un sonogrāfija ir ļoti labs variants, kā pārliecināties brīžos, kad ginekologs nespēj pilnībā sev uzticēties noteikt visas izmaiņas.
Laura: Šeit, es gribētu pieskarties vienam no galvenajiem iemesliem, kādēļ sievietes neapmeklē mamogrāfijas pārbaudes, kas ir saistītas ar diskomfortu izmeklējuma laikā. Es vēlētos iedrošināt, ka ir iespējams uzrunāt tehnisko speciālistu, lai izrunātu izmeklējuma procesu un pielāgot to izjūtām, tādejādi mazinot šīs bailes.
Karlīna: Papildinot šo punktu, es vēlējos arī piebilst, ka šobrīd pastāv jauni mamogrāfijas aparāti ar tomosintēzi, kas ir daudz maigāki un jūtīgāki, tātad arī mazinot vajadzību pēc stingra spiediena uz krūts dzidzeriem. Tie ir pieejami vairākās iestādēs, bet jāpiebilst, ka šobrīd diemžēl vien tikai Rīgā.
Laura: Kā Jūs novērtētu Skrinings.lv izveidoto riska testu kā pacientu iesaistes rīku, kas ne tikai nosaka sieviešu krūts vēža riska faktorus, bet arī palielina atbildības sajūtu pret savu veselību un veicina nepieciešambību uzsākt sarunu par profilaksi? Vai ar šiem rezultātiem sieviete varētu nākt pie ārsta?
Līva: Manuprāt, Skrinings.lv izveidotais tests ir ļoti labs sākums sievietes krūts vēža risku apzināšanas ceļā. Līdzīgi tas kalpo arī par labu instrumentu sarunas uzsākšanai par profilaksi un risku novēršanu. Regulāri izpildot Skrinings.lv piedāvāto pašizmeklēšanas testu ir iespējams sekot līdzi vismāzākajām izmaiņām, kas attiecīgi ļauj pamanīt, ja ir novēroti aizdomīgi simptomi. Liela daļa no ģimenes ārstu darba ir ne vien ārstēšana, bet tieši arī profilakse. Izglītojot cilvēkus par konkrētiem riska faktoriem, mēs cenšamies novērst slimību pirms tā ir izveidojusies. Līdz ar to arī ģimenes ārstam šī tēma par krūts vēža profilaksi ir ļoti svarīga.
Laura: Sarunai tuvojoties izskaņai, kādi būtu galvenie padomi, ko Jūs vēlētos nodot lasītājiem, apkopojot šodien pārrunāto par profilaksi, izmeklējumiem un pašpārbaudēm?
Līva: Es noteikti uzsvērtu, ka ir labāk aiziet vienu lieku reizi pārbaudīties pie speciālista nevis vienu reizi par maz. Pat ja tā ir pavisam neliela un neuzkrītoša izmaiņa, ir vērts vērsties pie ārsta un pārliecināties, ka viss ir kārtībā nevis paļauties uz saviem spriedumiem un cerēt uz labāko. Apkopojot izrunāto, cīnīties ar ielaistu slimību sagādā daudz lielākas grūtības, tādēļ profilaktiskās vizītes un pašpārbaudes ir tik kritiski svarīgas.
Karlīna: Es vēlētos nodot vēstījumu, ka krūts vēzis mūsdienās nav nekāda letālā saslimšana un ļoti veiksmīgi padodas ārstēšanai, bet ar noteikumu, ka tā tiek atklāta salīdzinoši agrā stadijā. Mans ieteikums ir nekādā gadījumā nebaidīties no ārstu vizītēm un izmeklējumiem, jo ir novērots, ka sievietēm bieži ieslēdzas trauksmes fenomens, kura dēļ tās neievēro šos profilaktiskos pasākumus. Es aicinu ikvienu sievieti būt drosmīgai un uzņemties atbildību par savu krūšu veselību, proaktīvi iesaistīties profilakses aktivitātēs un uzticēties ārstiem, lai atrastu dažādas saslimšanas jau agrīni. Ir svarīgi nekautrēties runāt par šo tēmu, uzdot jautājumus un skatīties problēmām acīs, lai tās risinātu.
Pilnu sarunu video formātā iespējams noklausīties Skrinings.lv Facebook lapā. Tur uzzināsi vairāk par ģenētiskajiem testiem un to nosūtījumeim, par profilakses izmeklējumiem sievietēm ar krūšu implantiem, kā arī citiem detailzētākiem jautājumiem par profilakses tēmu.